Mineralizācija – Kopējo izšķīdušo sāļu jonu summa. Ūdeņi, kuru mineralizācija ir mazāka par 1 g/l tiek uzskatīti par saldūdeņiem, bet ar augstāku – par minerālūdeņiem. Augsts mineralizācijas līmenis var būtiski samazināt ūdens dezinfekcijas līdzekļu efektivitāti un veicināt cauruļvadu koroziju.

Sārmainība – Ūdens izturības rādītājs pret pH pazemināšanos, pievienojot skābi. Zems sārmainības rādītājs palielina pH jutīgumu. Ūdens ar zemu sārmainības līmeni var ātri pāriet no augsta pH uz zemu pH, un pēc tam atkal atgriezties. Augsta kopējā sārmainība samazina pH jutīgumu.

Hidrogenkarbonāta joni – Hidrogenkarbonāti ir galvenais sārmainības faktors ūdenī, tāpēc tā īpašības ir līdzīgas sārmainībai. Palielināts hidrogenkarbonātu saturs ietekmē ūdens elektrovadītspēju un paaugstina metāla cauruļvadu koroziju. Augstas temperatūras ietekmē kalcija un magnija hidrogenkarbonāti rada nosēdumus uz sildķermeņiem, cauruļvadiem veidojot katlakmeni.

Nātrija joni (<200 mg/l) – Palielināts nātrija jonu daudzums palielina ūdens mineralizāciju un veicina cauruļvadu koroziju. Pārmērīgs nātrija jonu daudzums padara ūdeni sāļu.  

Hlorīda joni (<250 mg/l) – Pārmērīgs hlorīda jonu daudzums padara ūdeni sāļu (jūras ūdens intrūzija). Hlorīda joni, tāpat kā nātrija joni, palielina ūdens mineralizāciju un ūdens elektrovadītspēju, tādējādi palielinot ūdens korozivitāti.

Sulfāta joni (<250 mg/l) - Liela sulfātu jonu klātbūtne ūdenī pasliktina ūdens garšu, palielina ūdens elektrovadītspēju un mineralizāciju, veicina cauruļvadu koroziju un rada nosēdumus uz cauruļvadu sieniņām.

Ūdens atsāļošanas iekārtas

SIA WATEX ūdens atsāļošanai izmanto reversās osmozes ūdens attīrīšanas metodi. Reversā osmoze ir membrānas apstrādes process, ko izmanto izšķīdušo vielu atdalīšanai no ūdens. Membrāna ir daļēji caurlaidīgs materiāls, kas ir caurlaidīgs dažiem ūdens plūsmas komponentiem (ūdenim) un necaurlaidīgs citiem komponentiem, piemēram, vienvērtīgiem joniem. RO sistēmas padeves ūdens tiek pakļauts spiedienam, un daļa ūdens, ko sauc par permeātu (tīrs, atsāļots ūdens), iziet cauri membrānai. Ūdenim izejot caur membrānu, izšķīdušās vielas tiek noraidītas, un padeves plūsma kļūst koncentrētāka. Permeātā nav samērā daudz izšķīdušo vielu un tas iziet gandrīz atmosfēras spiedienā, bet atlikušais ūdens, saukts par koncentrātu (ūdens ar augstu sāļu saturu), iziet spiedtvertnes tālākajā galā ar gandrīz padeves spiedienu. Reversās osmozes sistēmas, galvenokārt, izmanto jūras ūdens vai iesāļu gruntsūdeņu atsāļošanai, mīkstināšanai, dabisko organisko vielu atdalīšanai, dezinfekcijai un specifisku piesārņotāju atdalīšanai.